Tagad vismaz tur kaut ko var saprast- savādāk es ienāku savā istabā, atveru grāmatu plauktu un manas acis pārņem šausmas. Beidzot saņēmos un izdarīju to-izmetu lieko no grāmatu plaukta. Nesen iesāku lasīt E.Botsones grāmatu ''Ceļojums uz Jūrupi''. Interesanta grāmata! Parasti lasot kādu grāmatu es bieži ieskatos lappuses ciparā-lai zinātu cik vēl laiks līdz garlaicīgās grāmatas izlasīšanai. Bet šoreiz tik ļoti aizrāvos ar mirdzo;so, spožo indiāņu stāstu ka nemaz, nemaz neskaitīju lappuses. Tik beigās apskatījos-esmu tikusi līdz 115 lappusei. Zinu nav tālu-bet man nebija laika tad es mācījos vijoli, tad man jāiet uz veikalu jānopērk sadzīves preces, tad mēģināju, ak jā, mēģinājumi, un tikai tad man ir brīvais brītiņš. Bet tā jau pārsvarā visa dzīve paiet stransā. Esmu laimīgā ka beidzot ir sākušās ''īsās brīvdienas''. Jā vinās patiešām ir īsas! Vēl pārskatīju domubiedru diskusijas skatos-visi stāsta par aizraujošām masku ballēm skolā, visādiem pasākumiem utt. Bet mūsu skolā nekā! Pat mana mamma ieskatījās bērnības atmiņās un stāstīja cik ilgi vsākumskolas klasēs notika balles, cik lielākajās klasēs, kā bija ka līdz kultūras namam vien 15 cm ko iet. Un liekas runas par to kā bērni tiks mājās,-,vai pakaļ atbrauks mamma, vai, tētis. Nē tas manu mammu neuztrauca-vien 15 cm un esmu jau mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru