Šodien pēc draugiem.lv ''namiņa'' ieteikuma izmetu lieko, vecus žurnālus, drazas manā istabā utt.
Tagad vismaz tur kaut ko var saprast- savādāk es ienāku savā istabā, atveru grāmatu plauktu un manas acis pārņem šausmas. Beidzot saņēmos un izdarīju to-izmetu lieko no grāmatu plaukta. Nesen iesāku lasīt E.Botsones grāmatu ''Ceļojums uz Jūrupi''. Interesanta grāmata! Parasti lasot kādu grāmatu es bieži ieskatos lappuses ciparā-lai zinātu cik vēl laiks līdz garlaicīgās grāmatas izlasīšanai. Bet šoreiz tik ļoti aizrāvos ar mirdzo;so, spožo indiāņu stāstu ka nemaz, nemaz neskaitīju lappuses. Tik beigās apskatījos-esmu tikusi līdz 115 lappusei. Zinu nav tālu-bet man nebija laika tad es mācījos vijoli, tad man jāiet uz veikalu jānopērk sadzīves preces, tad mēģināju, ak jā, mēģinājumi, un tikai tad man ir brīvais brītiņš. Bet tā jau pārsvarā visa dzīve paiet stransā. Esmu laimīgā ka beidzot ir sākušās ''īsās brīvdienas''. Jā vinās patiešām ir īsas! Vēl pārskatīju domubiedru diskusijas skatos-visi stāsta par aizraujošām masku ballēm skolā, visādiem pasākumiem utt. Bet mūsu skolā nekā! Pat mana mamma ieskatījās bērnības atmiņās un stāstīja cik ilgi vsākumskolas klasēs notika balles, cik lielākajās klasēs, kā bija ka līdz kultūras namam vien 15 cm ko iet. Un liekas runas par to kā bērni tiks mājās,-,vai pakaļ atbrauks mamma, vai, tētis. Nē tas manu mammu neuztrauca-vien 15 cm un esmu jau mājās.
Novēlu visiem pasakainus Ziemassvētkus!
svētdiena, 2010. gada 26. decembris
sestdiena, 2010. gada 25. decembris
Svēti ļoti svēti.
Šodien biju baznīcā. Katoļu baznīcā. Vispār pēc konfesijas esmu pareizticīgā. Bet Ziemassvētku dievkalpojums un Ziemassvētki pareizticīgajiem vēlāk. Tāpēc ar mammu nolēmām aiziet uz katoļu baznīcu. Uz viņu mēs varam aiziet ar kājām jo viņa nav tālu.Pēc tam kad atnācām mājās mamma atkal ierubījās datorā un meklēja darbu. :D Baznīcā iedeva mazu betlēmīti. Bāac... man liekas atkal saslimšu es pāraukstējos ārā bija tiik auksts. Un iedomājaties bija -9 grādi un lija lietus. Tas ir smieklīgi! Otrdien braukšu uz laukiem cept piparkūkas, bulciņas, pīrādziņus. Yēey! Atkal būs tās garšīgās kanēļbulciņas! Ņjamm! Šodien vispār man nav diezko labs garastāvoklis. Es nezinu kā man tas izdodas bet-es bēdas novēršu ar plānu smaida kārtiņu. Man ir apnikuši jautājumi-Kāpēc tu esi bēdīga? Beidz bēdāties! Nav par ko bēdāties! utt. Es to nevaru izturēt liekas ka citi nekad neraud nekad nebēdājās. Tāpēc ka visi laikam ir bezjūtīgi. Bez jūtām. To jau itkā var pieciest. Hi šodien senajā draugu portālā sheps.lv saaicina'ju senos draugus kuri atsūtīja bēdu vēstuli ka nepateicu ka piereģistrējos shepā! :D Vispār uzķēru lipīgu dziesmiņu. Vispār man nepatīk šī tā saucamā ''mazā zvaigzne''! Kurai 10 gadi un viņa ta'kā ir kļuvusi par baigo zvaigzni. Es tā nebūt nedomāju-bet nesaku ka es esmu labāka. Viņai tēvs slavenība,-,māte slavenība,-,un viņi grib savu meitu arī pataisīt par slavenību. Viņi nepadomā vai meitene to patiešām grib, vai viņai tas palīdzētu dzīvē atrast darbu, un vispār savā būtībā kas tā īsti par profesiju?!. Es nesaprotu. Jo tā varētu būt gan kaut kāda čīkstīga repošana, viņasprāt dziedāšana, viņasprāt pasaules hits! Es nezinu! Man vijoles skolotāja sadeva daudz'daudz gabalus kurus spēlēt. Vislabāk man patīk koncerts kas jāspēlē gada beigās. Šodien sataisīju skolotājai apsveikumu bijušajos Ziemassvētkos. Un vispār šodien uzzīmēju dažādus ''ķēmīgus'' zīmējuumiņus. Noklausies lipīgo dziesmiņu. Un piereģistrējies portālā http://sheps.lv/
piektdiena, 2010. gada 24. decembris
Christmas.............
Pirmkārt jau priecīgus Ziemassvētkus!
Un protams laimīgu jauno gadu!
Vispār šodien es sarakstīju ļotii daudz teksta.
Tāpēc lūdzu seko! Un izlasi šo.!.
Šodien bija jākārto māja. Ziemassvētki taču!
Mana sirdsapziņa ierunājās. Bet tad netīšām ieslēdzās televizors un tas teica-Ar vienu patiesu vārdu...
Nu nu jūs jau zinat Ziemassvētku koncertu mānija.
Vispār jau man ir apnikusi tā koncertu mānija svētku laikā. Tas ir nogurdinoši, ļoti nogurdinoši.
Man no tā nerodas svētku sajūta :( Es labprātāk lasītu grāmatu pie degošām svecēm.
Tad mamma teica-izslēdz televizoru! Vai tev no tā nereibst galva? Jā jā reibst, reibst-Es nopūttos.
Es šodien speciāli cēlos 09:05 lai skatītos filmas. Bet jā mammu es saprotu. Viņai jātaisa ēst, jāmazgā trauki. Es to saprotu. Un cienu. Tad es uztaisīju dažādus rotājumus pēc Laimas idejām. Ļoti skaisti sanāca. Tik krāsainii. Hi! Kā jau Ziemassvētkos! :) Vispār es jau tobrīd biju ļoti nogurusi un īsta Ziemassvētku sajūta tomēr neradās visu vakaru. Protams dāvanas, eglīte, smaržīgās sveces... Tas taču ir tik skaisti! Un tomēr kur tik nepierāda to ka ir jābūt apmierinātam ar to kas tev ir, un jādomā par to kas tev ir nevis par to kā tev nav. To esmu sapratusi arī bez reklāmām. Dažādos dzīves ceļos, dažādās dzīves situācijās. Mamma iedzedza baznīcas sveci, es aizgāju uz virtuvi un iegrauzu piparkūkas. Njamm! Tas bija garšīgi!
ceturtdiena, 2010. gada 23. decembris
Maija Doveika domā:
Maija Doveika par atkarību no narkotikām
| ||
Uzzinot, ka Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā jauniešu alkohola un cigarešu lietošanā, seriālaUgunsGrēks zvaigzne Maija Doveika (attēlā) ir pārsteigta, jo uz mums vēl atsaucas padomju laika stagnācijas audzināšana, kura ir turējusi cilvēkus rāmjos. "Alkohols, cigaretes, narkotikas ir aktuālas tēmas mūsdienu sabiedrībā, tikai par to cilvēki izvairās runāt un domāt - tik ilgi, līdz tas neskar viņus pašus. Pati esmu lietojusi narkotikas; kad par to runāju, nereti cilvēki šausminās, izsaka negatīvus viedokļus par mani. Rizēm gribas vienkārši teikt, lai atver acis, paskatās, kas apkārt notiek! Narkotikas, cigaretes, alkohols ir jaunu cilvēku dzīves sastāvdaļa un, to ignorējot, problēma nepazūd," sarunā ar izklaides portālu Mango stāsta Maija. Aktrise atzīst, ka savos trakošanas gados uz vienas rokas pirkstiem varēja saskaitīt cilvēkus, kuri nelieto vai nav mēģinājuši lietot atkarību izraisošas vielas. "Mūsdienās tā ir vēl aktuālāka problēma. Nevajag būt naiviem un iedomāties, ka bērnam, kuram reiz bija četri gadi, arī četrpadsmit gados būs interese par spēlītēm. Ja jaunietim nebūs stingrs mugurkauls, pastāv milzīga iespēja, ka līdzcilvēki viņu pārliecinās pamēģināt visas trīs no nosauktajām vielām," stingri nosaka Maija. "Kas mani pašu mudināja pamēģināt narkotikas? Domāju, tas pats, kas jebkuru mūsdienu jaunieti, kas pamēģinājis. Bija sajūta, ka esmu nekas, bet gribas būt asākajai meitenei ciemā, būt mīlētai, mīlestības vērtai," atceras Maija. Maija uzsver, ka daudzos jauniešos ir mūžīgais atstumto sindroms un narkotikas, alkohols ir risinājums, kā kļūt par draugu, iegūt draugus un justies foršam. "Vecāki manī ieaudzināja stingrus cilvēku un dieva likumus, izveidoja spēcīgu pamatu, pa kuru staigāt. Vienmēr, eksperimentējot ar dažādām apreibinošām vielām, mani nepameta sajūta, ka aiz muguras kāds stāv un visu vēro. Tāpēc bieži vien pietrūka drosmes izdarīt, izmēģināt dažādas lietas, un tās, ko mēģināju, krāja manī vainas sajūtu. Ja nepārtraukti grēko pret sevi, saviem vecākiem, dievu, vadzis reiz lūst - ir jāglābjas un jāmeklē risinājums," stāsta Maija. Aktrise uzskata, ka šādus problemātiskus jauniešus nevajag izolēt no sabiedrības un ārstēt atkarību. "Tas ir sava veida ieslodzījums - uz to brīdi tu pieņem spēles noteikumus, bet, tiklīdz esi brīvībā, tevi nevēro, nepieskata. Cilvēks dara to, kas viņam patīk, un gandrīz vienmēr atgriežas pie vecajām atkarībām. Tāpat kā suns pie vēmekļa atgriežas un atgriežas, tā notiek, līdz pats sev nepasaki - viss, stop man pietiek," nosaka Maija. Aktrise zina, ka nevienam nevar pateikt: "Pārtrauc, tas ir slikti!", jo cilvēks vienalga to darīs, kamēr pašam apriebsies. "Līdzcilvēki var palīdzēt ar to, ka izkrāso bildi patiesajās krāsās, un, pat neņemot vārdus nopietni, turpinot iet izvēlētajā virzienā, ar laiku redzēsi, ka viņu zīmētajai bildei krāsas sakrīt. Tas ir tāpat kā iebāzt pirkstus elektrības kontaktā. Visi saka: "Tas ir slikti, sāpēs!", bet vienalga to izdari un saņem strāvas triecienu. Vēlāk pieliec pirkstus pie karsta gludekļa un atkal izjūti tās pašas sāpes, bet trešajā reizē, kad kāds teiks, lai nedari to, tu varbūt ieklausīsies. Bet, lai tā notiktu, ir jābūt arī pirmajai un otrajai reizei - trešā nesekos uzreiz kā pirmā," aizdomājas Maija. "Pagājušajā vasarā Lapmežciemā uz Zvejnieku svētkiem redzēju daudzus mazus bērneļus piedzērušos, agresīvus, valdonīgus. Palika mazliet bailīgi - tas, ko redzēju, ir mūsu pašu roku darbs. Ieejot Eiropā un tajā, kas Eiropā ir norma, mēs iegūstam formu, kurā iekļaujam savas dzīves," atklāj Maija. Aktrise uzskata, ka brīvību nepārtraukti ierobežo - tu esi brīvs darīt visu, izņemot runāt par to, kas ir labs un ļauns. "Ir dumji sliktas lietas pieņemt par labām un labas lietas par sliktām. Bērnu alkoholisms, atkarība no nikotīna, narkotikām nav nekas apsveicams, tai nav jābūt normai. Es neesmu tas cilvēks, kas var citiem mest ar akmeni šajā jautājumā, pati zinu, ko nozīmē klenderēt pa ielām, bet tieši tāpēc es zinu, ko runāju," nosaka Maija. "Atkarības laupa bērnību, nākas ātri vien izaugt lieliem, bez iekšējas morālas gatavības. Sāc darīt tās lietas, ko pieaugušais, bet sliktās - nevis labās lietas. Cigarete zobos un blašķīte kabatā ir mazumiņš. Nākotnē neko labāku cilvēciskajā ziņā neredzu, būs tikai trakāk," drūmi nosaka Maija. "Neuzskatu, ka sabiedrības informēšana bukletu, reklāmu veidā palīdzētu apkarot jauniešu vēlmi izmēģināt narkotikas, cigaretes vai alkoholu. Šādi bukleti ir bezjēdzīgi iztērēti līdzekļi. Īsto jēgu redzu tajā, ja cilvēki atzītu dievu ar visiem viņa likumiem. Zālamans saka: "Cilvēks, redzot, ka sods par grēku nenāk uzreiz, iegūst drosmi grēkot no jauna". Mēs nopļaujam to, ko iesējam. Sekas kavējas, bet tās atnāks. Kad esi jauns, tev liekas, ka viss ir tik forši, ir tik daudz lietu, ko pamēģināt, vecāki ir muļķi, tev nekas nedraud. To visu ir jāuztver kā signāluguni tam, ka tik viegli ir nopļaut rūgtu ražu," rezumē Maija. |
Brīnumi notiek.
Veltīšu visiem Ziemassvētkos dzejoli.
Ak enģelīt!
Tu skaistais, devīgais, mīļais!
Tikai labas īpašības tev
Tikai labi darbi tavā pagātnē
Un kad vēeēl debesu eņģeļi krīt
No debesīm, no māju jumtiem
Tie klusiņām, klusiņām, pavisam pamazām
Kā uguntiņas ielaižas mūsu sirdī
Un ikkatrs tajā brīdī
Var ievēlēties dārgu mazu brīnumiņu!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!
Un veltīšu jums arī skaistu bilžuku atceroties vasaru
Un arī Ziemassvētkus!
Ak enģelīt!
Tu skaistais, devīgais, mīļais!
Tikai labas īpašības tev
Tikai labi darbi tavā pagātnē
Un kad vēeēl debesu eņģeļi krīt
No debesīm, no māju jumtiem
Tie klusiņām, klusiņām, pavisam pamazām
Kā uguntiņas ielaižas mūsu sirdī
Un ikkatrs tajā brīdī
Var ievēlēties dārgu mazu brīnumiņu!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu jauno gadu!
Un veltīšu jums arī skaistu bilžuku atceroties vasaru
Un arī Ziemassvētkus!
sestdiena, 2010. gada 20. novembris
piektdiena, 2010. gada 19. novembris
Abonēt:
Ziņas (Atom)